Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā sākās valsts aizsardzības sistēmas struktūru veidošana.

1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums "Par Latvijas Republikas Zemessardzi", kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. 

Jau sākot no Zemessardzes bataljonu pastāvēšanas pirmajām dienām zemessargi nākot uz nodarbībām ņēma līdzi savus bērnus, kurus nereti iesaistīja dažādās aktivitātēs. Zemessargu bērniem šādas savu vecāku organizētas nodarbošanās patika un pamazām radās doma, ka nepieciešama kāda īpaša jauniešiem domāta patriotiska organizācija, kurā konkrētās vietās instruktoru vadībā, pēc noteiktām programmām varētu apgūt valsts aizsardzības pamatus, iepazīties ar militārajā dienestā noderīgajām iemaņām, un arī varētu lietderīgi pavadīt laiku dažādas fiziskās aktivitātēs. Tā ZS paspārnē 1992. gadā tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze. 1992. gada 25. novembrī Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Kristovskis parakstīja Latvijas Republikas jaunsargu organizācijas pagaidu nolikumu, kuru 30. novembrī apstiprināja arī Izglītības, zinātnes un kultūras ministra vietniece Eiženija Aldermane. Šis datums tad arī tiek uzskatīts par Jaunsardzes dzimšanas dienu. 

Gadu gaitā tā izveidojās par lielāko jaunatnes kustību Latvijā, šobrīd apvienojot vairāk nekā 9000 zēnu un meiteņu vecumā no 10 līdz 21 gadiem. 

2003. gadā Aizsardzības ministrija izstrādāja un 19. decembrī apstiprināja jaunu Jaunsardzes attīstības koncepciju, kura paredzēja apvienot visus līdzšinējos skolu jaunatnes pirms-dienesta militārās apmācības veidus vienotā apmācības sistēmā, kas turpmāk darbotos Jaunsardzes ietvaros. Jaunsardzes kustība organizatoriski tiek izdalīta no Zemessardzes, izveidojot Jaunsardzes bāzes vienības administratīvajā teritorijās.

2003. gada decembrī jaunsargu instruktori no visiem Zemessardzes bataljoniem tika pārcelti darbā Militārā dienesta iesaukšanas centra Jaunsardzes pārvaldē par vecākajiem referentiem (instruktoriem). 2004. gada 12. jūnijā ar MK noteikumiem Nr. 529 tika izveidots Jaunsardzes centrs kā Aizsardzības ministrijas pakļautības iestāde. Jaunsardzes kustībai bija izveidota vienota vadība un bija noslēgusies vienota organizatoriskās sistēmas izveidošana. Par pirmo Jaunsardzes centra vadītāju tiek nozīmēts majors Sergejs Čevers. Centra funkcija ir īstenot jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā.

2009. gadā aizsardzības sistēmas reorganizācijas rezultātā tiek valsts aģentūra “Tēvijas Sargs”, NBS rekrutēšanas centrs un Jaunsardzes centrs. Jaunizveidotais Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs sāka darboties ar 2010. gada 1.janvāri un tajā Jaunsardzes departaments bija viena no struktūrvienībām. Direktors majors Druvis Kleins. Centrs pārņēma sabiedrības informēšanas un karavīru rekrutēšanas uzskaites uzdevumus.

Ar 2016.gada 1.janvāri NBS tika izveidots Rekrutēšanas un atlases centrs Mācību vadības pakļautībā, kas pārņēma rekrutēšanas funkciju no Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra. Jaunais centra nosaukums Jaunsardzes un informācijas centrs, to turpina vadīt majors Druvis Kleins. Ar 2017. gada 8. martu iestādi vada pulkvedis Aivis Mirbahs.

Ar 2019. gada 21. jūniju darbu sāka Jaunsardzes centrs ar tiešu savas darbības mērķi veicināt Latvijas jaunatnes iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā, skaidri definētām funkcijām izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā un uzturēt jaunsargu struktūras valstī. Centra direktors līdz 2025. gada 7. martam pulkvedis Aivis Mirbahs.

Ar 2025. gada 8. martu Jaunsardzes centra vadību pārņēmis pulkvedis Valts Āboliņš.

^{Majors Sergejs Čevers Jaunsardzei – 20 pasākumā, Rīga, 2012. gada 30. novembris.}

^{Foto: Gatis Dieziņš (Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs)}

^{Majors Druvis Kleins 1. Jaunsardzes forumā, 2014. gada 16. maijs.} 

^{Foto: Normunds Mežiņš (Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs)}

^{Pulkvedis Aivis Mirbahs, publcitātes foto.}

^{Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)}